Vairāk, nekā es jebkad biju sapņojusi

Sadarbība ar Biolas Universitāti nes milzīgu svētību latviešu vijolniecei

Simona Talberga

BOSTONA, Masačūsetsa - Mana ģimene vienmēr ir mīlējusi mūziku, tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka jau agrā vecumā ieguvu muzikālu izglītību. Augot es zināju, ka vēlētos profesionāli spēlēt vijoli baznīcā un citos orķestros. Taču līdz ar aizraušanos ar mūziku man bija arī sapnis padziļināt savas zināšanas teoloģijā. Tas mani vedināja meklēt izglītību ārzemēs. Es pat neiedomājos, ka Dievs šo realitāti īstenos, ļaujot man saņemt pilnu atbalstu studijām Biolas Universitātē Dienvidkalifornijā, pateicoties Deivida un Šērlijas Kārnesu un citu cilvēku dāsnajam atbalstam caur Bridge Builders International. 2005. gada vasarā nelaiķis Dr. Klaids Kuks, bijušais Biolas Universitātes prezidents, apmeklēja manu valsti (pēc BBI ielūguma), un kopš tā laika Dievs mani ir vedis cauri neticamam ticības ceļojumam, kurā esmu iemācījusies, ka Viņš mani šeit neatveda tikai studēt vijoli, bet arī daudzu citu dzīves mācību dēļ.
Attīstoties kā mūziķei, esmu sapratusi, ka vairāk nekā vienkārši spēlēt vijoli vēlos dalīties ar savu mīlestību pret mūziku ar citiem - ne tikai uz skatuves, bet arī nododot šīs zināšanas tālāk mācot. Varu godīgi teikt, ka nekad īsti nebiju iedomājusies sevi kā cilvēku, kam patīk
mācīt,
taču gadi Biolā palīdzēja man attīstīt šo aizraušanos, jo es to redzēju savos profesoros, kuri to kopa, nākot man līdzās manās mācībās. Papildus šim atklājumam mana pieredze Biolā palīdzēja man apgūt kamermūzikas spēles mākslu un saprast, cik daudz bagātāka ir muzicēšana, kad to vari darīt kopā ar draugiem. Tā ir kļuvusi par vienu no lietām, ko noteikti vēlos darīt nākotnē līdzās mācīšanai.

Pēc pirmā gada Biolā es patiesībā gaidīju, ka augsto mācību izmaksu dēļ man būs jāatgriežas Latvijā. Tomēr Dievam man bija citi plāni. Caur daudzu cilvēku dāsnumu Biolā un ārpus tās Viņš ļāva man 2009. gada vasarā pabeigt grādu ar pilnu sponsorējumu. Man tas bija brīnums, un es nemaz negaidīju, ka spēšu pabeigt koledžas izglītību! Ar Biolas profesoru iedrošinājumu es pēc tam nolēmu turpināt maģistra studijas vijolē, un Dievs atkal žēlīgi atvēra man durvis. Pēc četriem gadiem Biolā mani uzņēma Longy School of Music Bostonā, un 2011. gada maijā es pabeigšu maģistra grādu vijoles izpildījumā ar uzsvaru uz stīgu pedagoģiju. Dievs atkal izdarīja vairāk, nekā jebkad biju sapņojusi, caur cilvēkiem, kuri ir bijuši uzticīgi Viņa aicinājumam.

Caur savu izglītības pieredzi esmu augusi ne tikai muzikālajā un profesionālajā dzīvē, bet Dievs man ir mācījis arī daudz dzīves mācību. Bībeles nodarbības Biolā bija īpaši vērtīgas manai garīgajai izaugsmei, un iespēja spēlēt tik daudzās dažādās baznīcās palīdzēja man saprast, ko nozīmē būt kristīgai mūziķei. Tas daudzējādā ziņā pārsniedza to, kādu es biju iedomājusies Biolu, jo domāju, ka pietiks ar Bībeles nodarbībām, bet sapratu, ka Dievs negribēja, lai es savu garīgo un muzikālo dzīvi atstāju atsevišķi; Viņš gribēja man parādīt, kā tās vienmēr ir savstarpēji saistītas. Taču nesen Dievs man parādīja, ka Viņš māca svarīgas mācības arī tad, kad esmu nekristīgā vidē, konservatorijā, kas kristīgam mūziķim ir pilnīgi sveša. Nelielas privātas kristīgas universitātes ērtības man vairs nebija pieejamas, bet tas man iemācīja, ka Dievs var izmantot jebkuru vidi, pat visnegaidītāko, lai veidotu mani par Viņam noderīgu instrumentu.

Dievs man ir devis daudz vairāk, nekā es jebkad biju sapņojusi. Caur cilvēkiem, apstākļiem un tādām organizācijām kā Bridge Builders International Viņš man ir bijis uzticīgs. Es zinu, ka Viņam man ir vēl daudzi citi plāni, kas pārsniedz manu iztēli, un es ar nepacietību gaidu redzēt, ko Dievs man ir sagatavojis.