Intervija ar Kentu Hamfriju - uzņēmēju no ASV, kurš LEA uzņēmēju darba grupas "PRO-FORMA" rīkotajā seminārā mācīja par Baznīcas vadītāju un biznesa profesionāļu apvienošanos kalpošanai.  

Ar uzņēmēju Kentu Hamfriju sarunājās Rinta Bružēvica.

Latvijas Evaņģēliskajā aliansē darbojas Uzņēmēju darbu grupa „PRO-FORMA”. Šīs grupas vīzija ir veidot darījumu cilvēku – kristiešu sadarbības platformu ar mērķi popularizēt kristīgās vērtības un Evaņģēlija patiesības šodienas sabiedrībā. Vairākas reizes gadā „PRO-FORMA” rīko pusdienas uzņēmējiem, lai veicinātu savstarpējo sadraudzību, kā arī pārrunātu kādu uzņēmējiem aktuālu tematu. Tiek organizēti arī dažādi semināri. Maija mēnesī notikušajā seminārā uzņēmējs no ASV Kents Hamfrijs runāja par Baznīcas vadītāju un biznesa profesionāļu apvienošanos kalpošanai.

Kā Jūs kļuvāt par kristieti?
- Mani vecāki bija kristieši, un es par tādu kļuvu jau 9 gadu vecumā. No 13 gadu vecuma esmu centies katru dienu lasīt Bībeli. Kad man bija 15 gadu, sāku nopietni domāt par savām attiecībām ar Dievu. Es domāju, ka Dievs mani aicina būt par mācītāju. Sāku mācīties universitātē, bet pēc trešā semestra nolēmu, ka pievērsīšos biznesam. Pēc koledžas un armijas 26 gadu vecumā atgriezos pie ģimenes biznesa. Tajā laikā es sapratu, ka pilna laika kalpošana var būt arī biznesa vidē un vispār tajā vidē, kur cilvēks strādā.

Kas bija Jūsu bizness?
- Mēs kopā ar brāli pārņēmām ģimenes biznesu. Tā bija izplatīšanas firma ar 2 miljonu apgrozījumu. 17 mēnešu laikā mēs pazaudējām visu, un bija jāsāk no nulles. Vēlāk, gadiem ejot, Dievs ļāva mums palielināt biznesu līdz 50 miljonu apgrozījumam. Mēs iemācījāmies nodarboties ar biznesu, ejot cauri kļūdām. 25 gadu laikā iesaistījām savā firmā 23 kompānijas. Sešus gadus kopā ar mani strādāja arī mans dēls, tagad viņš ir mācītājs. Kad dēls kļuva par mācītāju, es pārdevu mūsu ģimenes biznesu, bet vēlāk uzsāku atkal jaunu. Pašlaik esmu iesaistīts vairākos biznesos – dzīvojamo māju un komerciālo ēku biznesā, ražošanā un preču izplatīšanā vairumtirdzniecībā. Es ticu, ka katram uzņēmējam – kristietim ir jābūt iesaistītam pilna laika kalpošanā. Pašlaik es tikai 25% no sava laika pavadu naudas pelnīšanas aktivitātēs.

Kā savienojama sekošana Kristum, kurš aicina atstāt visu un sekot Viņam, ar biznesu, kas arī prasa ļoti daudz laika un sevis atdošanu?
- Jēzus aicināja Viņam sekot 12 mācekļus, kuri pirms tam nodarbojās ar biznesu. Lielākā daļa no tiem, kurus Jēzus uzrunāja tajā laikā, palika savā darbā. Viņi Jēzum sekoja tur, kur viņi strādāja. Dēmonu apsēstajam, kad Jēzus bija izdzinis ļaunos garus, Viņš teica – ej mājās un tur sludini. Caķejs, kurš bija nodokļu savācējs, palika savā darbā. Pat Pāvils saglabāja savu telšu veidotāja amatu turpmākos gadus.

Ir dzirdēts, ka uzņēmējs, kad viņa dzīvē ir notikušas pārmaiņas – viņš ir sastapis Kristu - izvēlas kļūt par mācītāju.
- Tas notiek, un es ticu, ka daudziem, kas ir kļuvuši par mācītājiem, bija jāpaliek tajā uzņēmumā, kur viņi strādāja. Vienīgais iemesls, kāpēc viņi kļuva par mācītājiem, bija tas, ka viņi vēlējās ar pilnu sirdi sekot Jēzum. Šodien cilvēks var kalpot Dievam ar pilnu atdevi, paliekot savā darba vietā. Mans dēls, kas strādāja kopā ar mani mūsu uzņēmumā, kļuva par mācītāju, un tā ir vieta, kur viņam jābūt.

Kā vislabāk liecināt par Kristu? Vai jebkurā gadījumā ir jāizmanto izdevība un jāstāsta par saviem piedzīvojumiem? Varbūt ir jābūt kādiem priekšnosacījumiem, lai liecinātu?
- Domāju, ka mums tas ir jādara tikai tad, kad ir atbilstošs brīdis. Jēzus teica, ka mums ir jābūt gudriem kā čūskām un bez viltus kā baložiem. Mana visdziļākā pārliecība ir, ka mums ir jārūpējas par cilvēkiem, viņi jāmīl un ir jānopelna tiesības, lai viņi mūs uzklausītu. Ir jāredz apkārtējo cilvēku vajadzības un jābūt iejūtīgiem. Un tad, kad tu cilvēkiem esi palīdzējis vairākus mēnešus vai pat gadus, parādās iespēju logs, un tad var līdzdalīt savu ticību un stāstīt par Kristu.

Jūs vadījāt semināru biznesa cilvēkiem un mācītājiem. Kāpēc šāds salikums?
- Nesen pabeidzu grāmatu, kurā rakstu par to, kā mācītājiem strādāt ar vadītājiem no darba vides. Tradicionāli ir izveidojusies bieza siena starp mācītājiem un biznesa līderiem. Dievs vēlas, lai tiktu būvēti tilti starp mācītājiem un biznesa cilvēkiem. Esmu sarunājies ar daudziem cilvēkiem un izrādās, ka visvientuļākais cilvēks draudzē ir mācītājs. Otrs vientuļākais cilvēks ir darba vides līderis vai biznesa līderis. Varētu teikt, ka viņi ir vairāk līdzīgi nekā atšķirīgi. Šī grāmata iedrošina sapulcināt nelielu darba vides līderu grupu, un ekipēt šo grupu tāpat kā Kristus ekipēja 12 mācekļus. Mācītājam ir jāuzdod šiem cilvēkiem viens atslēgas jautājums – kā es varu tev palīdzēt tavā kalpošanā - tavā darba vietā. Uzdodot šo jautājumu, mācītājs fokusējas uz uzņēmēju, viņam ir atbildība šo cilvēku ekipēt un stiprināt viņa kalpošanā.

Vai te nav kāda bīstamība, proti, mācītājs un draudze ir zināmā mērā atkarīgi no uzņēmēju naudas, tādējādi tas var veicināt uzņēmēju ietekmi uz mācītāju un uz draudzes dzīves vadīšanu kopumā.
- Biznesa līderis, kas pavada laiku ar mācītāju, vairāk atveras Dievam. Mācītājam nav obligāti jāizvēlas finansiāli veiksmīgs biznesa cilvēks, kritērijam nav jābūt naudai. Mācītājs varētu reizi nedēļā satikties ar uzņēmēju , piemēram, agri no rīta pirms darba, lai lasītu Bībeli un kopīgi pārrunātu jautājumus, ar kuriem uzņēmējs šobrīd saskaras savā darba vietā.

Vai tā darot, uzņēmējs netiek nostādīts privileģētā stāvoklī salīdzinājumā ar citu profesiju pārstāvjiem, piemēram, ārstiem, skolotājiem, grāmatvežiem, žurnālistiem? Varbūt uzņēmējam tādējādi pat ir grūtāk integrēties draudzē?
- Tādēļ jau mēs nerunājam par speciālām pozīcijām draudzes struktūrā. Ir svarīgi, ka mēs viņus noķeram, kamēr viņi vēl ir gados jauni un kamēr vēl acis nav aizmiglotas ar dažādām bagātībām. Materiālā labklājība pati par sevi nav slikta, ja tā tiek lietota Dieva labumam. Diemžēl tā ir realitāte, ka mācītājs piešķir uzņēmējam favorīta statusu. Bieži vien viņš skatās caur pirkstiem uz viņu grēkiem. Ir gadījumi, kad uzņēmējiem, kas ir nepieredzējuši kristieši, iedod vecaju vai diakonu amatus draudzē. Bet šo situāciju mēs paši nevaram izmainīt. Tomēr esmu pārliecināts, ka mācītājs, sadarbojoties ar uzņēmēju, var izdarīt vairāk, nekā strādājot atsevišķi – viņiem ir vieglāk savākt naudu palīdzības darbam. Uzņēmēji ikdienas darba situācijās var sasniegt cilvēkus, kurus mācītājs nevar aizsniegt.