Atskats un fotogrāfijas par Misijas dienām 2007

Piedāvājam iepazīties ar Misijas dienās 2007 notikušo. Misijas dienas organizēja LEA biedri - BBI/Partneri, sadarbībā ar GEM (Greater Europe Mission), IMB (International Mission Board), JAM (Jaunatne ar Misiju), LBDS (Latvijas Baptistu draudžu savienību) un LEA (Latvijas Evanģēlisko aliansi).

Materiālu sagatavoja Estere Roze, foto – Māris Zvejnieks

Izmantoti materiāli no Misijas dienu izdales materiāliem

Mums katram ir kāds uzdevums – ikdienā, darbā, skolā, ģimenē. Kristus mums visiem devis vienu uzdevumu – būt Viņa lieciniekiem Jeruzalemē, Jūdejā, Samarijā un līdz pasaules galam. Tik lielus un nozīmīgus uzdevumus mēdz saukt par misijām. Misija ir arī tas uzdevums, kuru veicam savas valsts uzdevumā citā valstī – kristieši, pārstāvot Dieva valstību uz zemes. Šī gada 1.-3. februārī notika jau otrās starpkonfesionālās Misijas dienas, kuru laikā ikvienam to dalībniekam bija iespēja saņemt apmācību, informāciju un iedrošinājumu par misijas darba iespējām un nepieciešamību savā pilsētā, Latvijā, Eiropā un līdz pasaules galam.

Jēzus pēdējo pavēli dzirdēja apmēram 120 cilvēki, kas bija sapulcējušies īrētā istabā, cilvēki ar pavisam nelielu pieredzi, bez misijas vēstures bagāžas iepriekšējās paaudzēs. Jēzus pēdējā pavēle bija – „jūs dabūsiet spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzalemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam” (Ap.d.1:8). Savos “noslēguma vārdos” mazajai Jeruzalemes draudzei Jēzus skaidri norāda, ka ikvienam kristietim, ikvienai draudzei ir dota un pavēlēta vispasaules ietekme. Misijas dienās apmēram 200 cilvēku no dažādām Latvijas draudzēm bija pulcējušies, lai mācītos, saņemtu informāciju un iedrošinājumu par šīs Jēzus pēdējās pavēles un draudzes pirmās prioritātes piepildīšanu savā Jeruzalemē, Jūdejā, Samarijā un līdz pasaules galam.

… manas draudzes pasaules gals. Lai gan katru gadu ar evaņģēliju tiek aizsniegtas aizvien jaunas tautu grupas, vairāk nekā 1,5 miljardiem cilvēku apmēram 5000 tautu grupās joprojām ir maza pieeja labajai vēstij par Jēzu Kristu un Dieva Valstību, vai arī šādas pieejas vispār nav. Tātad tūkstošiem tautu grupu pasaulē gaida, kad mana (un tava) draudze atnesīs tām labo vēsti.

… manas draudzes Samarija. Šodienas draudzei, tāpat kā agrīnajai draudzei, Samarija ir “vieta tepat netālu, ko mēs reti apciemojam,” un samarieši ir “tie, kas dzīvo salīdzinoši tuvu mums, bet kas nav tādi paši kā mēs.” Pēdējo gadu laikā izsenis par kristīgo dēvētā Eiropa arvien straujāk zaudē šī apzīmējuma patieso jēgu.. Šodien Dievs joprojām aicina draudzes darīt evaņģēliju personīgu dažādiem cilvēkiem mūsu dzimtenē un tās tuvumā.

… manas draudzes Jūdeja. Mūsdienu draudzēm, tāpat kā agrīnajām draudzēm, Jūdeja var būt tuvākā apkārtne, rajons vai province, kur cilvēkiem ir viena valoda, kultūra un reģionālā identitāte. Ja samariešus uzskata par “tiem, kas dzīvo mums diezgan tuvu, bet nav kā mēs,” tad jūdi ir “tie, kas dzīvo tuvu mums un zināmā mērā ir līdzīgi mums.” Pirmā gadsimta Jūdejas misijas lauks mums atgādina, ka vienota kultūra un reliģiskie uzskati var sagādāt evaņģēlijam gan tiltus, gan barjeras. Viens no Jūdejas misijas lauka izaicinājumiem ir šķietamā evaņģēlija atpazīstamība. Tie, kas pirmajā gadsimtā bija zuduši, paļaujoties uz labos darbos balstītu reliģiju, bieži vien teica: „Es esmu romietis” vai „Es esmu jūds.” Tieši tāpat cilvēki mūsu draudžu Jūdejā mēdz sacīt „Es piederu tai vai citai baznīcai.” Tie, kas paļaujas uz labos darbos balstītu reliģiju nevis žēlastībā pamatotām attiecībām, vēl nav sapratuši evaņģēliju. Dievs aicina kristiešus pie cilvēkiem, kas atrodas netālu no viņiem, viņu ģeogrāfiskajā reģionā vai valstī. Pie cilvēkiem, kam nav sveši kristietības principi, bet kuriem nav patiesa sadraudzība ar Kristu.

… manas draudzes Jeruzaleme. Jeruzalemes misijas lauks ir apkārtējā sabiedrība - kur dzīvojam, strādājam, iepērkamies, spēlējamies un ejam skolā. Un tai vajag tikpat lielu nodošanos kā Jūdejas, Samarijas un pasaules galu misijas laukiem. Katru nedēļu kristieši ir cilvēku vidū, kas dažādu iemeslu dēļ varbūt nekad nespers kāju viņu dievnamā. Tāpat kā Svētais Gars virzīja mazo draudzi ārā Jeruzālemes ielās, tāpat Dievs aicina mūsu draudzes – un mūs pašus – pie cilvēkiem vietējā sabiedrībā, kam nepieciešama jauna vai savādāka draudze.

Pirmā draudze Jeruzālemē varēja apstiprināt Jēzus izaicinājumu un tad izvēlēties palikt savā īrētajā istabā, gaidot, kad viņu resursi palielināsies vai kad viņu problēmas tiks atrisinātas, vai viņu stratēģija kļūs skaidrāka. Bet viņi tā nedarīja. Katrs no viņiem kļuva ne tikai par pielūdzēju, bet arī par liecinieku. Ikviens izvēlējās piedalīties Dieva vispasaules misijā un stāstīt to, ko viņi bija redzējuši un dzirdējuši. Viņi izbira ārā Jeruzālemes ielās un vēl tālāk ar tādu drosmi, ka pasaule tika mainīta, un ne tikai tad vien, bet cauri visai vēsturei un mūžībai. Un tāpat kā šai pirmajai draudzei, arī mūsu draudzēm jāpulcina pielūdzējus no visām pasaules tautām tā, it kā tās krātu dārgumus, ko dāvāt mūsu mīļotajam Ķēniņam.

Misijas dienas 2007 izskanējušas, bet Misijas uzdevums vēl nav piepildīts – tas katram vēl darāms tajā vietā, kuru Dievs mums devis, un tādā veidā, kādam Dievs mūs aicinājis un sagatavojis. Misijas dienas 2007 paliks atmiņā to dalībniekiem ar vērtīgām lekcijām, noderīgām mazo darba grupu sesijām, iespējām lūgt par Latviju, pasauli un katram par sevi, bērnu zīmējumu izstādi un misijas bodīti, misijas filmas „Peace Child” skatīšanos, atbilžu meklēšanu uz Misijas IQ jautājumiem un sadraudzības iespējām ar cilvēkiem no dažādām draudzēm un kristīgām organizācijām.

BBI/Partneri pateicas sadarbības partneriem – Greater Europe Mission, International Mission Board, Jaunatne ar Misiju, Latvijas Baptistu draudžu savienībai un Latvijas Evanģēliskajai aliansei par kopīgu darbu Misijas dienu sagatavošanā.

Uz tikšanos Misijas dienās 2008!