Studentu kalpošana – kāpēc Latvijai tas ir svarīgi?

Studenti ir viena no cilvēku grupām, kura ir ietekmējusi, ietekmē un ietekmēs mūsu valsts nākotni, jo viņi ir topošie skolotāji, ārsti, juristi, politiķi – citiem vārdiem sakot, - nākamie vadītāji. Vadītāji, kuri vadīs lielus un mazus, kuri lielākā vai mazākā mērā ietekmēs lietas tiešā veidā. Tāpēc šī kalpošana ir svarīga. Mūsu valsts himnā mēs dziedam: „Dievs svētī Latviju”; mūsu pārliecība ir, ka šie vārdi var lielā mērā piepildīties dzīvē caur šiem topošajiem vadītājiem, kuri ir patiesi Kristus mācekļi.

Kādi ir Tavi lielākie ieguvumi, svētības, ko esi piedzīvojis caur šo kalpošanu?

Sirmi mati, negulētas naktis, nogurums, ilgs laiks projām no ģimenes, daudz laika pavadot braucot u.tt.. (smejas). Bet, ja tā nopietni – dzīve pa īstam kopā ar Kristu, Viņa darbs pie manis un pie daudziem citiem cilvēkiem. Draugi. Daudz draugu ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē! Piedzīvojumi, strauja, ļoti sātīga ikdienas dzīve. Šķiet no šīs kalpošanas vislielākais ieguvējs es esmu pats, jo tas man palīdzējis daudz vairāk piedzīvot Dievu, iepazīt Viņu, mainīties un pilnveidoties. Iespēja mācīties dzīvot no Dieva žēlastības un mācīties mīlēt cilvēkus.

Kādēļ tieši tagad esi izlēmis aiziet?

Jaunas kalpošanas sākumā ir būtiski, ka vadītājs kā vadītājs paliek ilgāku laiku. Tas saistīts ar vairākiem procesiem, caur kuriem ir jāiziet, lai kalpošanai ir turpinājums, lai varētu likt pamatu un nostiprināt vīziju, kuru izprot ne tikai vadītājs, bet ikviens, kurš ir iesaistīts šajā kalpošanā. Šķiet, 14 gadi ir bijis pietiekošs laiks tam.

Tas nav pēkšņs lēmums, par to ir domāts un lūgts pēdējos 3 gadus. Jo agrāk vai vēlāk tam vajadzēja notikt, jautājums bija tikai, kad ir tas īstais laiks!? Un, šķiet, tagad tas ir, jo ir komanda, un komandai ir vadītājs. Tas Kungs ir stāvējis klāt šīs kalpošanās sākumā un Viņš arī vada šos procesus tālāk, īstajā laikā vadot īstos cilvēkus un pakārtojot lietas. Ar tādu pārliecību un ticību es lūkojos uz notiekošo un LKSB nākotni. Ir nedaudz grūti šo kalpošanu atstāt dēļ tā, cik lielu loma tai ir bijusi manā garīgajā dzīvē.

Pastāsti par Kasparu! Kādēļ tieši viņu Tu izvēlējies par nākamo LKSB ģenerālsekretāru?

Kā jau teicu iepriekš, Tas Kungs ir stāvējis un stāv aiz visa notiekošā, un līdz ar to šeit nav runa par kaut kāda konkursa organizēšanu vai aptaujas veidošanu. Kopš tā brīža, kad es paziņoju LKSB Nacionālai Padomei par savu iešanu projām (2 - 3 gadus atpakaļ), mēs lūdzām par to un skatījāmies, kurš varētu būt šis cilvēks. Un kad mēs Padomē bijām vienisprāti par Kasparu, tad arī sākās sagatavošanas procesa vadītāja maiņai.

Es varētu uzskaitīt Kaspara daudzās dāvanas un spējas, un to izmantot kā kritēriju, pēc kura mēs viņu izvelējamies, taču tas nebija mūsu lēmuma pamatā. Bija un ir svarīgas viņa attiecības ar Kristu un cilvēkiem, viņa raksturs, pieredze un Dieva vadība visā šajā procesā. Kā arī viņa atvērtība izdarīt soļus ticībā un turpināt mācīties, kā arī komandas biedru atbalsts, kas ir ļoti svarīgi.

Pastāsti par savu ģimeni! Ko Tev vislabāk patīk kopā ar viņiem darīt?

Esmu precējies, manu sievu sauc Nora un mums ir trīs bērni, Roberts, Evelīna un trešajam nav vēl vārda, jo šīs pasaules gaismu viņš/-a ieraudzīs augustā.

Mums ar Noru patīk ceļot, kāpt kalnos, iet uz teātri. Ar bērniem vēl tikai veidojas jauni ieradumi, tiek meklēti veidi, kā vislabāk pavadīt laiku kopā, ko visi kopā varam darīt. Bet pašlaik viņiem patīk, ja mēs ar viņiem spēlējamies un lasām grāmatas.

Jautājumi Kasparam Prūsim

Kaspar, kā Tu nonāci LKSB?

Lai gan nenāku no kristīgas ģimenes, tomēr Dieva esamībai ticēju jau no pašas mazotnes. Skolas laikā sāku nopietni interesēties, kāds tad tas Dievs ir – lasīju gan Bībeli, gan dažādas ar austrumu reliģijām saistītas grāmatas. Pagrieziena punkts bija, kad sāku skatīties mācītāja Čālza Stenlija raidījumu “Kontakts”, kurš man daudz ko sakārtoja pa plauktiņiem, un sāku nopietni sekot Kristum. Augstskolas laikā sāku saprast, ka man kaut kas pietrūkst. Tai laikā to vēl nesapratu, bet tagad redzu, ka tas bija kristiešu draugu trūkums, jo nebiju iesaistījies nevienā draudzē, īsti nebiju sapratis, kāpēc man tas būtu jādara. Tā nu savos meklējumos pēc tā kaut kā, kas man trūka, laiku pa laikam uzdūros uz tādiem nelieliem LKSB plakātiņiem, kuros bija aicinājums uz kādu no pasākumiem. Reizi pa reizei aizgāju, bet pavisam nopietni iesaistījos tikai 4. kursā. Šoreiz pagrieziena punkts bija gada izvērtēšanas un nākamā gada plānošanas nometne, kurā sabrauca LKSB aktīvie studenti no visas Latvijas un kopā izvērtēja to, kas noticis, pateicās un plānoja nākamo gadu. Tur sapratu studentu kalpošanas stratēģisko nozīmi un redzēju, ka LKSB lietas netiek darītas tikai darīšanas pēc, bet katrai nometnei un katram pasākumam ir sava vieta lielajā bildē, lai mēs patiešām aizsniegtu studentus ar Evaņģēlija vēsti un lai esošie kristieši ne tikai izdzīvotu augstskolas laiku, bet izmantotu to Dievam par godu, citiem par svētību un sev par labu.

Ko Tu esi darījis LKSB līdz šim?

4. kursā sāku vadīt Bībeles studijas grupiņu Ventspils augstskolā. Gadu pēc augstskolas beigšanas nostrādāju kā pilna laika brīvprātīgais darbinieks. Tad divus ar pusi gadus kā oficiāls LKSB darbinieks darbojos Kurzemē – biju atbildīgs par Liepājas un Ventspils studentu grupām. Februārī pārcēlos uz Rīgu.

Kādēļ Tu piekriti kļūt par LKSB ģenerālsekretāru?

Vienkārši sapratu, ka Dievs grib, lai to daru, un ar to pietika. Protams, man patīk izaicinājumi un arī tas bija vēl viens papildus stimuls.

Kas ir tās lietas, ko Tu esi mācījies no Igora, kas Tev palīdzēs pildīt šo lomu?

Ja tu esi sapratis, ka Dievs tevi aicina uz kādu lietu, tad vienalga, ko citi saka un kādi ir apstākļi, ej pēc tā! Neesmu sastapis daudz tādu stūrgalvīgu cilvēku (labā nozīmē), un tas mani iedvesmo nepadoties. Esmu arī mācījies skatīties uz lietām ilgtermiņā un ne tikai darīt lietas, kas “skrien virsū”, bet atiet malā un paskatīties no malas. Arī rūpes par cilvēkiem un viņu vajadzībām ir tas, ko ļoti novērtēju Igorā.

Pastāsti par savu ģimeni!

Man ir superīga ģimene! Mana sieviņa Līga arī ir bijusi ļoti iesaistīta studentu kalpošanā (3 gadus viņa bija Ventspils grupas vadītāja), tāpēc viņa mani ļoti atbalsta un iespēju robežās iesaistās šai kalpošanā. Mums ir arī trīs mēnešus vecs dēls Markuss.