Baškīrija 2006 - Ja Dievs ar mums, kas būs pret mums ....

  Ir 4.augusta agrs rīts. Saules stari izkliedē nakts miglu, pirmie tramvaji pārvadā samiegojušos pasažierus un Rīga pamazām mostas jaunai darba dienai.

  Lāčplēša ielas 117 nama sētnieks mazliet pārsteigti vēro agrajai rīta stundai neraksturīgo rosību Pestīšanas Tempļa pagalmā. Zālītē sakrauti čemodāni, mugursomas, maisi un maisiņi. Apmēram 50 cilvēki , sadalījušies mazākās grupiņās, kaut ko pārspriež. Var pamanīt arī dažu labu norūpējušos skatienu un kāds steidz vēl pēdējo reizi pārbaudīt vai viss ir savās vietās.

 Pulksten 6:00 šeit jāstartē , nu jau ceturtajam, misijas braucienam uz Baškīriju. Kā to mēs piedzīvosim visā ceļojuma laikā, cilvēku plāni ne vienmēr sakritīs ar Dieva plāniem. Kad pēc stundas autobusu vēl joprojām nav, drīz top skaidrs arī – kāpēc?

 Viens no brāļiem ir aizgulējies un Dievs, lai varētu viņu lietot šajā misijas braucienā, liek autobusiem aizkavēties.

 Pamazām mūs atstāj nedaudzie pavadītāji, dodoties savās darba gaitās, un te klāt ir arī mūsu šoferīši, kuri vēlāk kļūs gluži kā ģimenes locekļi un kopā ar mums, sadevušies rokās, nakts tumsā Krievijas laukos lūgs „Mūsu Tēvs”. Bet tas vēl tikai būs. 43 Dieva aicinājumam atsaukušies brāļi un māsas no 20 Latvijas pilsētām, dažādām konfesijām un draudzēm , steidz ieņemt vietas autobusos, kas gandrīz trīs diennaktis būs viņu mājas. Priekšā vairāk kā 2’500 km: gar Daugavu, cauri Latvijai, pāri Krievija robežai, garām dažādos zilā toņos nokrāsotām un filigrāniem kokgriezumiem rotātām, zemē iegrimušām mājiņām , izlīkumojot pa Čuvašijas un Tatārijas ceļiem, šķērsojot trīs laika zonas, uz mūsu galamērķi – Baškīriju.

 „Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas..” Mat. ev. 28:19

 Esam sadalīti četrās komandās. Trīs organizēs un vadīs Vasaras Bībeles skolu (VBS) dažādās Baškīrijas pilsētās: Salavatā, Sterļitamakā un Ņeftekamskā, Jāņa Kalēja, Jāņa Akmens un Andra Akmens vadībā, ceturtā – būvnieku komanda, Kaspara Ašnevica vadīti , izveidos bērnu rotaļu laukumus Sterļitamakā, Išinbajā, Ņeftekamskā un arī Učali pilsētā, kas atrodas jau Āzijas pusē. Visu brauciena norisi plāno un organizē Pēteris Eisāns. Viņš arī mūs vada kopīgā lūgšanā un ... durvis aizveras, ja esi roku pie arkla pielicis, neskaties atpakaļ.

 Pirmie pārbaudījumi neliek sevi ilgi gaidīt – Terehovas robežpunktā pavadām piecas stundas neizkustoties no vietas ne par pāris cm. Karstums, putekļi, milzīgas smago automašīnu rindas, satraukums par kavēšanos (pēc plāna jau pirmajā vakarā mūs gaida naktsmājas kādā no Maskavas baznīcām), neziņa par to cik ilgi vēl pavadīsim šeit, Latvijas pusē. Un atkal Dievs parāda savu varenību – pēc kopīgas lūgšanas un Jāņa Akmens sarunas ar robežpunkta pārstāvi, tiekam palaisti garām visām vieglajām automašīnām un zibenīgi šķērsojam Latvijas robežu. Tad kārtojam formalitātes jau ar Krievijas pārstāvjiem un vēl pēc stundas esam jau citā valstī. Valstī , kur valda citi noteikumi un ir spēkā citi likumi. Tomēr Dieva likumi ir iedarbīgāki.

 „Lūdziet, tad Jums taps dots...” Lūk. ev. 11: 9

 Par to mēs pārliecinājāmies neskaitāmas reizes visa ceļojuma laikā. Un lai arī mūs daudz reižu apturēja milicija, veicot dažādas pārbaudes un tā aizkavējot mūsu braucienu, Svētdienas pēcpusdienā esam netālu no Ufas, Baškīrijas galvaspilsētas. Šeit šķiramies no Ņeftekamskas komandas , kura dodas uz ziemeļiem. Sterļitamakas un Salavatas komandas , kopā ar būvniekiem dodas uz dienvidiem.

 Jā, mēs nenakšņojām Maskavā un arī citi plāni tika koriģēti, bet mēs esam tur, kur Dievs mūs ir sūtījis un mūs gaida sešas saspringtas darba dienas, kuru laikā gribam bērniem atklāt vēsti par Jēzu. Šī gada VBS tēma ir : Esi drosmīgs, uzzini, ka ir tikai viens Dievs, uz kuru var paļauties ikvienā dzīves situācija. Esi drosmīgs, nožēlo savus grēkus un tici, ka Dieva Dēls var tevi izglābt. Esi drosmīgs, seko Jēzum un stāsti par Viņu citiem.

 Svētdienas vakarā iebraucot Sterļitamakā, mēs vēl nenojautām cik atbilstoša būs šī tēma arī mums – komandas locekļiem. Esi drosmīgs! Paļaujies uz Dievu. Braucot uz Baškīriju mēs , protams, zinājām, ka tā ir musulmaņu zeme un, ka vēsts par Kristu var tikt uzņemta negatīvi. Tomēr tik stipru sātana pretestību, kādu izjutām, nevarējām pat iedomāties.

 Slava visuvarenajam Dievam, kurš parādījās spēcīgs mūsu nespēkā, kurš vadīja mūsu gaitas dienā un sargāja naktī, kad mums draudēja reāli fiziski uzbrukumi.

 Slava Dievam, kurš lika mūsu mutēs pareizos vārdus gan runājot ar miliciju, gan sludinot bērniem un viņu vecākiem.

 Sešas dienas teltī pilsētas nomalē, zālainā laukumā pie narkomānu rehabilitācijas centra no rītiem notika VBS, kuru apmeklēja vidēji 36-45 bērni katru dienu . Vakaros šeit notika evaņģelizācijas dievkalpojumi, kuru kopīgā tēma bija „Laiks ticēt”. Skanēja dziesmas, tika sludināts Dieva vārds, bijušie narkomāni un cilvēki, kas bija saistījušies ar ļaunajiem gariem, liecināja par savu atgriešanos.

 Šajā vietā starp rūpnīcām un armijas daļām vietējā draudze grib celt jaunu baznīcu. Vai tas var patikt ļaunuma valdniekam? Protams, ka nē!

 Tādēļ arī visi šie pārbaudījumi. Tādēļ arī pirmās divas dienas mūs „ apsargāja” milicija, kas draudēja nojaukt telti jebkuriem līdzekļiem. Tikai - telts bija savā vietā visu nedēļu.

 Tādēļ arī mūs nepiereģistrēja līdz pat piektdienas vakaram un mēs nedrīkstējām justies brīvi. Tikai - mēs bijām brīvi Dieva spēkā un turpinājām darbu.

 Tādēļ arī mūs apsūdzēja vairāku bērnu pazušanā un ar mums gribēja fiziski izrēķināties. Tikai - tā vienotības sajūta, kura mums bija kā komandai, atrodoties nemitīgās lūgšanās, tā bija daudzkārt lielāku baiļu un uztraukuma vērta.

 Pilnīgi nemanot klāt jau Sestdiena, pēdēja diena darbam ar bērniem. Dievs ir brīnumdaris. Kādas pārmaiņas Viņš ir veicis tikai dažas dienās. Bērnu acis – pilnīgi citādas. Dievs strādā! Arī mēs esam mainījušies. Pilnīgi pārmainīts vērtību mērs. Bezierunu paļaušanās uz Dievu. Tikai skumji šķirties. Asaras mirdz gan skolotāju, gan bērnu acīs.

 Vēl pēdējā nakts, tad Dievkalpojums un jau jāgaida autobuss no Salavatas. Izejam ārā pie mājas, kur dzīvojām. Dziedam dziesmas vienu pēc otras. Kur gadījušies, kur ne parādās arī mūsu bērni. Stājamies aplī un dziedam kopā „Skan Alelujā Mūžīgam”. Un tad tas mirklis ir klāt. Pēdējie apskāvieni, vēl karstākas asaras. Plauksta negrib atrauties no autobusa loga, atvadu sveiciens vēl turpinās. Pavadītāju stāvi kļūst aizvien mazāki. Tur uz šaurās, putekļainās Sterļitamakas ieliņas paliek daļiņa no mūsu sirdīm.

 Dievs, ja tas ir Tavs prāts, ļauj atgriezties!

.... Baškīrijā vēl ir daudz pilsētu, kur nav skanējis patiesais Dieva vārds. Varbūt Viņš gaida tieši Tevi?

P.S.₁ Līdz nākošajam misijas braucienam ir palicis tikai gads! Īpaši aicinām pieteikties brāļus, jo ir jomas, kur tieši viņi var kalpot efektīvāk.

Mīļie brāļi, Baškīrijas pusaugu zēni jūs ļoti gaida!

P.S. ₂ Būvnieku uzceltajos rotaļu laukumos jau spēlējas bērni.

P.S._.3 Salavatā, Sterļitamakā un Ņeftekamskā notika arī Latviešu vakari, kuros mēs stāstījām par savu valsti, kultūru, dabu, kā arī sludinājām Dieva vārdu ne tikai bērniem ,bet arī pieaugušajiem,

P.S.₄ Dievs ļāva mums piedzīvot arī skaistus atpūtas brīžus gan vērojot Viņa varenības izpausmes dabā, gan apmeklējot tādas pilsētas kā Ņižnij Novgoroda, Kazaņa un Maskava.

P.S.₅ Ar lūgšanu var sagādāt arī degvielu autobusam vēlā vakarā, pilnīgā nekurienes vidū.

P.S.₆ Paldies visiem par aizlūgšanām!

Fotogrāfijas: http://rus.otterfoto.com/slideshow/slideshow.html