Jau piekto gadu Latvijas draudžu un kristīgo organizāciju vadītājiem notiek Lūgšanu dienas. Šogad tās notika no 15. līdz 17. martam Bīriņu pilī. Galvenais temats „Tuvāk...” aicināja dalībniekus lūgt par to, lai būtu tuvāk Dievam, saviem ģimenes locekļiem, līdzcilvēkiem, kā arī tiem, kam Kristu vēl jāiepazīst. Lūgšanu dienu īpašie viesi bija Toms un Terija Vaiti no ASV. Toms Vaits ir vadījis vairāk nekā 150 garīdznieku lūgšanu dienas ASV, Kanādā, Japānā, Indijā, Krievijā, Austrālijā un Izraēlā.

Uz Lūgšanu dienām bija atbraukuši 62 dalībnieki no septiņām konfesijām un no astoņām Latvijas pilsētām. Šajās Lūgšanu dienās bija aicinātas piedalīties arī garīdznieku dzīves biedres. Viņām notika atsevišķas sesijas un lūgšanas Terijas Vaitas vadībā.

Lūgšanu dienas iesākās ar gardu maltīti pils ēdamzālē, bet pēc tam visi dalībnieki devās uz zāli pils 2. stāvā, kur notika visas sesijas. Toms Vaits mudināja būt mērķtiecīgiem un līdzināties Dāvidam, kas saka: „Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā.” Dalībniekiem tika arī dots uzdevums vienatnē lūgt par savām attiecībām ar Dievu. Pēc vakariņām lūgšanu sesijas laikā tika atgādināts, ka Kristus ir vīna koks, un mēs kā zari nesam augļus, vien paliekot Viņā. Kopīgo pielūgsmi vadīja Kristaps Tālbergs, Čaks Kellijs, Viktors Isajevs. Otrdien viņiem pievienojās Valdis Indrišonoks.

Otrdien lūgšanu sesiju laikā uzmanība tika vērsta uz to, ka svarīgi ir turēt aizvērtas tās durvis, pa kurām dvēseļu ienaidnieks cenšas ienākt, lai kristiešus paklupinātu un ievilktu grēkā. Vienam vājā vieta ir samezglojumi un konflikti attiecībās, citam rūgtums un nepiedošana, citam iekāre. Fonda „Agape” vadītājs Devids Loids pastāstīja par to, ka viņa organizācija tulko titrus Mela Gibsona jaunajai filmai „Kristus ciešanas”, un aicināja garīdzniekus domāt par veidiem, kā šo filmu varētu izmantot evaņģelizācijai. Pēc vakariņām dalībnieki skatījās filmas „Kristus ciešanas” fragmentu un svinēja Svēto Vakarēdienu.

Trešdien tika domāts un lūgts par Latvijas pilsētām un par draudžu lomu pilsētas dzīvē. Noslēgumā dalībnieki dalījās savos iespaidos.

Latvijas Kristīgās misijas dibinātājs Vadims Kovaļovs teica: „Es šajās dienās gaidīju no Dieva kādu atbildi un cerēju, ka to saņemšu, pirms šīs Lūgšanu dienas būs noslēgušās. Taču Dievs caur Ps. 27,4 man deva atbildi jau pašā pirmajā dienā.”

Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis: „Vispirms man ir liels prieks par to, ka šoreiz arī mācītāju sievas varēja piedalīties Lūgšanu dienās. Salīdzinot ar iepriekšējām Lūgšanu dienām, šoreiz es piedzīvoju lielāku Dieva tuvumu. Paldies Tomam Vaitam par cieto barību. Tas nebija tikai tāds pieniņš.”

Siguldas katoļu draudzes priesteris Rolands Melkers: „Divus gadus pēc kārtas es tiku izlaidis Lūgšanu dienas. Tagad es jūtu izmaiņas ne tikai savās attiecībās ar jums, bet arī jūsu starpā. Es vairs nejūtu barjeru starp konfesijām, kas pirms tam bija jūtama.”

LEA jauniešu darba grupas „Proteīns” vadītājs Kristaps Tālbergs: „Šajās dienās es sapratu, ka ir pienācis pavasaris un ir laiks lielajai tīrīšanai. Šīs dienas man bija kā sudraba šķīstīšana kausējamā krāsnī.”

Jūrmalas draudzes „Rīta zvaigzne” mācītājs Viktors Isajevs: „Ir svarīgi atrast kopēju platformu mūsu vienotībai. Mēs ne tikai runājam atšķirīgās valodās, bet arī esam no atšķirīgām konfesijām. Redzētais Gibsona filmas fragments man atkal liek domāt par kristiešu vienotības svarīgumu. Esmu pateicīgs Dievam, ka viņš mani kā Latvijā dzīvojošu krievu tuvina latviešiem.”

Trešdien pēc pusdienām dalībnieki devās mājup ar apņemšanos atkal satikties Lūgšanu dienās 2005. gadā.