Rintas Bružēvicas saruna ar ASV mākslinieku Tomasu Kinkeidu īsi pirms viņa ierašanās Latvijā.

- Jūs Latvijā būsiet pirmo reizi. Ko Jūs zināt par mūsu jauko zemi?

Zinu, ka Latvija ir valsts, kur tiek augstu vērtēta māksla. Latvija ir valsts, kur daba ir ļoti skaista, un šeit ir spēcīgas tradīcijas.

- Jā, mēs tikko nosvinējām Jāņus. Vai esat par to dzirdējis?

Neesmu gan, bet zinu, ka Latvijā cilvēki prot priecāties par dzīvi un dabu. Kad braukšu pie jums, ņemšu līdz savu molbertu un man būs iespēja krāsās ierakstīt Latvijas laukus un pilsētas.

- Cilvēki sauc Jūs par gaismas gleznotāju. Kāpēc esat ieguvis šādu apzīmējumu?

Manā izpratnē gaisma ir ticības un arī dzīves prieka atspulgs. Gaisma ir tumsas pretstats, un man, kad es gleznoju gaismu, tie ir svētki, kad es svinu dzīves skaistumu, nevis sāpes un ciešanas.

- Jūsu darbā liela nozīme ir krāsām. Kādā krāsā ir Jūsu dzīve?

Man liekas, ka manu dzīvi pilda visas prieka krāsas; laimīgās krāsas. Dzīvē es domāju par savu ģimeni, draugiem, man nepatīk atcerēties sāpes vai ko sliktu. Man patīk domāt par labo dzīvē un cilvēkos. Tādēļ manas mīļākās krāsas ir gaišās – dzeltenā, gaiši zilā – kā sajūtas, kas rodas, vērojot saules rietu.

- Kādi ir Jūsu mīļākie mākslinieki?

Daudzi mākslinieki, kurus es īpaši cienu, ir gleznojuši šajā reģionā, arī Krievijā, tie ir bijuši lieliski ainavisti. Viņi ir atspoguļojuši šo zemju dzīves stilu, un šie mākslas darbi man šķiet ļoti vērtīgi, jo tajos ar dramatisku spēku attēlota vienkāršā dzīve. Piemēram, Ivans Šiškins bija viens no maniem mīļākajiem māksliniekiem koledžas laikā.. Viņš nav pārāk labi pazīstams Amerikā, bet es kļuvu par lielu viņa mākslas cienītāju, un vienmēr esmu vēlējies atbraukt un gleznot šajā pasaules daļā.

- Jums būs līdzi arī Jūsu dzīves biedre un divas vecākās meitas. Ko viņas darīs, kamēr Jūs Latvijā gleznosiet?

Viņas strādās ar bērniem no bērnu nama; iepazīsies ar šīs valsts jaukumiem, jo kopā ar mani braukās pa Latviju; apskatīs Rīgu; būs baznīcā, kur es runāšu. Mana ģimene vienmēr brauc kopā ar mani manos mākslas pasākumos, un mēs to padarām par ģimenes piedzīvojumu.

- Esmu redzējusi Jūsu darbus. Jūs bieži gleznojat baltas mājas, tiltus, kalnus, baznīcas. Kas vēl saista Jūsu uzmanību?

Man patīk gleznot to, kas cilvēkus šajā pasaulē var aizkustināt, kas viņiem liek justies droši un mierīgi. Kad es gleznoju mājas vai lauku mājas, tad mājās vienmēr deg gaisma, tās ir pilnas ar prieku. Man tā ir iespēja radīt ģimenes mīlestības un tradīciju sajūtu. Man patīk ainavas, jo ainavu ikviens var saprast. Ikvienam patīk dārzs. Lielākā daļa cilvēku jūsmo par saulrieta skatiem okeānā. Mans mākslinieka mērķis ir komunicēt ar cilvēkiem, un es radu ko tādu, ko viņi spēj saprast un par ko priecāties, jo tas viņiem atsauc atmiņā viņu pašu jaukos pagātnes brīžus.

- Kurā valstī Jums vislabāk patīk gleznot?

No tām valstīm, kurās līdz šim esmu bijis, man vislabāk patīk Anglija, jo tā ir ļoti sena valsts. Anglijā ir daudz ciematu. Tā arī nav tik ļoti nopostīta pasaules karos, vecā arhitektūra ir labi saglabājusies. Bet varbūt tagad Latvijā es atradīšu jaunu mīļāko gleznošanas vietu.

- Pasaulē ir daudz mākslinieku un daudz biznesa cilvēku, bet ir ļoti maz tādu, kas ir sasnieguši panākumus abās nozarēs. Vai nav tā, ka šīs lietas viena otru neitralizē?

Nē, jo arī bizness ir savā ziņā māksla. Man liekas, ka bizness savā izpausmē ir ļoti personisks un ļoti radošs. Kad es nodibināju savu kompāniju, man bija liels prieks veidot tās logo, reklāmas, domāt par to, kā mans darbs varētu iespaidot cilvēkus. Tāds pats process norisinās manā gleznošanas darbā. Tagad esmu pateicīgs Dievam, jo man ir daudz gudru cilvēku, kas var vadīt biznesa, un es varu nodarboties galvenokārt ar gleznošanu. Vēl joprojām esmu iesaistīts biznesa procesos, bet varu daudz vairāk koncentrēties uz gleznošanu.

- Tātad, Jūs varat būt patiess mākslinieks un labs biznesmenis vienlaicīgi?

Manuprāt, ikvienam māksliniekam, kas kaut ko ir sasniedzis, ir jābūt labam biznesā, jo tas, ko Jūs radāt, ir domāts pārdošanai. Tādēļ jādomā par mārketingu, jādomā par pircēju. Man liekas, ka 21. gadsimtā mākslai jābūt cieši saistītai ar biznesu, un tad tā varētu atkal kļūt nozīmīga. Ja Jūs radāt tikai savam priekam, tad neviens cits nevarēs to izbaudīt. Ja jūs gleznojat ar domu, ka arī citi to varēs redzēt, tad jūs varēsiet radīt ko tādu, ko daudzi vēlēsies iegūt. Tad jūs ar savu mākslu varēsiet pelnīt un nodrošināt savu dzīvi. Man arī šķiet, ka biznesam un mākslai ir jākalpo kultūrai un cilvēkiem. Esmu iesaistījies daudzās labdarības organizācijās un pasākumos, sadarbojies ar daudzām baznīcu un sociālajām grupām, kam nepieciešams atbalsts. Es izmantoju savus darbus, lai viņiem palīdzētu.

- Kā Jūs kā mākslinieks personiski izjūtat Dievu?

Mana māksla ir sava veida slavēšana. Kad es gleznoju studijā, es bieži esmu lūgšanā, jo man nepieciešama ticība, lai tā palīdzētu radīt gleznu. Mūsu talanti ir dāvanas no Dieva, tādēļ es mēģinu dot šo dāvanu atpakaļ manam Radītājam, izmantodams to, lai kalpotu cilvēkiem. Ja es radītu tikai sev pašam, tas būtu ļoti egoistiski, tādēļ es radu kaut ko tādu, kas būtu pieejams visiem cilvēkiem.

- Vai Jūs esat laimīgs cilvēks?

Es katru dienu dejoju, dziedu un plaukšķinu priekā savā studijā, jo man ir tā iespēja nodrošināt savu dzīvi, darot to, kas man vislabāk patīk. Manā studijā skan mūzika, es sāku spēlēt ģitāru, un kļūstu laimīgs. Kad mana dzīve ir pilna ar skaistumu, tad labākas dzīves nevar būt.

- Jūs esat diezgan temperamentīgs. Vai esat amerikānis, jeb vai varbūt Jūsu senči cēlušies no Francijas vai Spānijas?

Manas ģimenes saknes ir Īrijā. Esmu amerikānis jau trešajā paaudzē, bet mani senči cēlušies no Skotijas un Īrijas. Tagad es braucu uz Skotiju, Īriju un Angliju, lai gleznotu, un man ir sajūta, kā atgriežoties mājās.