No 8. līdz 12. augustam notika Latvijas Evaņģē-liskās alianses organizēts misi-ones brauciens uz Baškīriju. Baškīrijā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju un tikai kādas 40 kristiešu draudzes, no tām 20 baptistu, pārējās vasarssvētku draudzes. Baškīrijā pat ir pilsētas ar 50,000 iedzīvotājiem, kur nav nevienas draudzes.

Baškīrijas kristiešiem ir jāsastopas ar dažādiem pretspēkiem – ir nopietni ticības brīvības ierobežojumi. Valsts līmenī tiek atzīta tikai pareizticība, jebkuru citu atšķirību kā, piemēram, protestantismu un katolicismu cenšas apspiest pat ar likuma spēku.

Braucienā piedalījās 12 cilvēki no četrām konfesijām, deviņām draudzēm un sešām Latvijas pilsētām.

Brauciena mērķis bija palīdzēt nesen nodibinātajai Beloreckas draudzei, kurā ir tikai 10 draudzes locekļi, meklēt kontaktu ar vietējiem iedzīvotājiem un varas pārstāvjiem. Brauciena laikā notika Vasaras Bībeles skola bērniem. To apmeklēja 130 apkārtnes bērni. Katru vakaru bija arī pasākumi pieaugušajiem.


BRAUCĒJU  IESPAIDI
-------------------------------------------------------------------------------------

Pēteris Eisāns, LEA izpilddirektors,
Jelgavas baptistu draudzes mācītājs, grupas vadītājs
Vietējo cilvēku sirsnība bija ļoti jūtama un bija liels prieks to baudīt. Interesanti, ka draudzes mācītājs ar sievu Svetu un dēlu Aļošu dzīvo dievnamā. Otrajā stāvā ir divas nelielas istabiņas. Vienā viņi dzīvo, bet otra tiek izmantota kā svētdienas skolas klase. Visu nedēļu viņu dzīvoklī bija sveši cilvēki – otrajā stāvā dzīvoja mūsu grupas sievietes, bet vīrieši gulēja uz soliem dievnama zālē. Ne mirkli nejutām, ka būtu viņiem par nastu. Mūs ļoti aizkustināja viens pensionāru pāris – djadja Kostja ar savu dzīves biedri. Viņi katru rītu nāca skatīties, kā norit darbs ar bērniem. Iepriekšējā vakarā pirms mūsu prombraukšanas djadja Kostja atnāca un teica, ka vēlas runāt ar “pašu galveno”. Viņš bija nopircis mums ceļa maizi – divas limonādes pudeles, vienu desas luņķi un baltmaizes kukuli. Viņš lielā mīlestībā mums pateicās, ka esam atbraukuši un strādājuši, viņus stiprinādami. Zinot, kāda nabadzība tur valda (vidējā pensija ir 18 Ls, vidējā darba alga - 60 Ls mēnesī), tas bija liels upuris, kas mums lika daudz ko pārdomāt.

-------------------------------------------------------------------------------------

Agnese Rancāne, Gulbenes baptistu draudze
Mani vienmēr ir ļoti aizrāvuši misijas ceļojumi. Šajā braucienā varēja sajust īpašu Dieva svētību un sargāšanu. Vislabākais šajā ceļojumā bija tas, ka pilnībā visu laiku varēju veltīt Dievam. Pirmo reizi manā dzīvē, vakarā aizejot gulēt, bija tāda sajūta, ka neviens mirklis nav pagājis bezjēdzīgi.
     Visspilgtāk atmiņā palikusi viena vecmāmiņa, kuras mazdēls arī bija bērnu pulkā. Viņš bija gados jaunākais. Vecmāmiņa bija musulmaniete. Viņa teica, ka tic tam, ka Dievs ir viens, un ka te labas lietas notiek. Man bija iespēja ar viņu runāt par Kristu. Otrā dienā bija moments, kas mani stiprināja. Man bija jāvada Bībeles viktorīna un manā grupā bija šīs sievietes mazdēls. Es katram bērnam uzdevu kādu jautājumu. Mazdēliņam prasīju – kā mēs varam nonākt pie Dieva debesīs? Redzu - vecmāmiņa viņam čukst kaut ko ausī. Es viņai saku: “Variet palīdzēt!” Viņas atbilde bija, ka debesīs pie Dieva var nonākt caur to, ka Jēzus ir nomiris pie krusta par mūsu grēkiem.

-------------------------------------------------------------------------------------

Agnese Dišlere, Rīgas ev. lut. Krusta draudze
Man ļoti patīk ceļot. Katru gadu es dodos vairākos ceļojumos. Pirms četriem gadiem, kad nācu pie Dieva, ceļošana turpinājās, bet savādākā veidā. Mani interesē citas kultūras, citu cilvēku vērtības sistēmas, domāšanas veids, dzīves stils. Šis brauciens nebija parasts ceļojums – tajā klāt bija Dieva Gars, kas vienoja vecuma un nodarbošanās ziņā dažādus cilvēkus. Tas man bija pārsteigums.
     Pirms misiones brauciena izskanēja jautājums – kāpēc tik tālu jābrauc, te taču arī ir ko darīt. Bet man nekad tāds jautājums nebija radies. Kad atbrauc sveši cilvēki, tad arī vietējie uz draudzi skatās savādāk. Mēs braucām, lūgdami Dievu, lai nebūtu tā, ka domājam, ka mēs esam tie, kas kaut ko dodam.
     Darot Dieva darbu nav nozīmes kultūras atšķirībām, vecumam, cilvēku profesiju dažādībai. Dieva darbs ir augstākā līmenī.

-------------------------------------------------------------------------------------

Renalda Ludvika, Rīgas Reformātu draudze
Šajā braucienā es sapratu, cik labi ir dzīvot vienkārši. Ne tikai materiālā ziņā, bet arī garīgā ziņā - vienkārši nākt pie Dieva. Mēs savā ikdienas dzīvē ar mantām un emocijām šīs attiecības bieži vien noplacinām.

-------------------------------------------------------------------------------------

Dace Šūpule, Mārupes reformātu draudze
Tā bija pirmā reize, kad es biju ārpus Latvijas. Pirmais, ko es tur sajutu, bija vietējo kristiešu mīlestība un pazemība. Viņu attieksme man lika pārdomāt - vai es savā namā arī varētu uzņemt tikpat daudz cilvēku, vai es varētu ziedot savu laiku, nakts mieru un ērtības citu cilvēku labā. Manuprāt svarīgi ir saprast to, ka ir labi tur, kur tu esi, bet ja tu redzi, ka citā vietā esi vairāk vajadzīgs, tad izdarīt izvēli un atgriezties.

-------------------------------------------------------------------------------------

Ilona Kovaļeva, Rīgas ev. lut. Krusta draudze
Pirms brauciena es domāju, kā būs ar komandu, kā tā varēs sastrādāties? Bet tas bija fantastiski, mēs dzīvojām kā ģimene. Varējām viens otru atbalstīt. Netrūka arī humoriņš. Beloreckas draudzes cilvēki ir ļoti atvērti pret citiem. Kad viņi mūs apkampa, varēja sajust, ka tas nāk no mīlestības. Nebija uzspēlētie smaidi. Viņi tiešām mūs gaidīja.
     Mēs dzīvojām bez komforta, maz gulējām, bet mums bija spēks un smaids, nebija kurnēšanas.

-------------------------------------------------------------------------------------

Inta Ašnevica, Rīgas Vīlandes baptistu draudze
Baškīru bērniem ir ļoti labas balsis. Viņi mācījās dziesmas tikai četras dienas un ļoti labi tās nodziedāja. Bērni bija ļoti disciplinēti, viņiem patika mācīties zelta pantus, varbūt arī tāpēc, ka skolotāja Gunta tos ļoti interesanti pasniedza. Kopumā 30 bērni savas dzīves uzticēja Jēzum. Bībeles skolas laikā mums bija iespēja strādāt ar sievietēm no vietējās kristiešu draudzes, kuras varētu uzsākt svētdienas skolas nodarbības šajā vietā. Baškīrijas bērni tagad ir dziļi ierakstīti mūsu sirdīs. Viņiem neklājas viegli, jo cilvēki dzīvi nabadzībā – vidējā pensija ir 50 – 60 dolāri mēnesī, bērnu pabalsts – 3 dolāri mēnesī. Pie tirgus redzējām, kā bērni no atkritumu kastēm velk ārā vecus produktus un ar ļoti lielu kāri tos apēd. Vērojām arī to, kā mācītāja sievas Svetas dēliņš 30 grādu karstumā staigāja ar smagiem, veciem ziemas apaviem. Ja brauksim vēl kādu reizi, tad noteikti ņemsim līdzi bērnu drēbes un apavus, jo redzam, ka viņiem šīs lietas ir ļoti nepieciešamas.

-------------------------------------------------------------------------------------

Braucieni turpināsies

Nākotnē uz Baškīriju varētu doties trīs komandas. Viena brauks uz Belorecku ar līdzīgu programmu kā šajā gadā. Otra komanda ir aicināta uz Baškīrijas dienvidiem. Trešā būs vīriešu komanda, kas būvēs bērnu rotaļu laukumus vairākiem dievnamiem. Jau tagad cilvēki tiek aicināti iesaistīties. Misiones darbs sastāv no trīs komponentiem: cilvēki, kas dodas braucienā; cilvēki, kas lūdz; cilvēki, kas palīdz finansiāli.

Kontakttālrunis: 9456916 (Pēteris);
e-pasts: peter.eisans@delfi.lv


Materiālu sagatavoja Rinta Bružēvica