Atpakaļ uz arhīvu

 



Ar Eiropas Evaņģēliskās alianses pārstāvi Eiropas Padomē Džūliju Doksātu-Purseru sarunājās Rinta Bružēvica.

Šā gada februārī pēc Latvijas Evaņģēliskās alianses uzaicinājuma Latvijā viesojās Eiropas Evaņģēliskās alianses (EEA) pārstāve Eiropas Padomē Džūlija Doksāta - Pursera, lai iepazīstinātu konfesiju vadītājus, politiķus - kristiešus, kā arī Latvijas Evaņģēliskās alianses (LEA) biedrus ar Eiropas Savienības institūciju darbu un pārrunātu kristiešu sadarbības iespējas ar šīm institūcijām. Pusdienojot kopā ar Džūliju “Ķiploku krogā”, izmantoju izdevību un ķiploku smaržu gaisotnē palūdzu atbildēt uz pāris jautājumiem.

Latvijā esat pirmo reizi. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi?

Tas tik ir jautājums! Pēc divpadsmit Latvijā pavadītām stundām es neuzdrošinos apgalvot, ka šo zemi esmu iepazinusi pietiekami. Es pamanīju, ka jums garšo ķiploki, un tas ir ļoti jauki, ķiploki taču palīdz cīnīties pret saaukstēšanos. Brokastīs es ēdu lielisku kūpinātu lasi. Jūsu luterāņu arhibīskaps ir ļoti draudzīgs un laipns cilvēks. Viņš man ļoti patika, jo nekādā ziņā nebija stīvs un formāls.

Kā notika jūsu satikšanās ar evaņģēlisko aliansi? Vai tā bija Lielbritānijas Evaņģēliskā alianse?

Jā, pirmos es sastapu Lielbritānijas alianses pārstāvjus. Pēc universitātes pabeigšanas es pārcēlos uz dzīvi Briselē, Beļģijā. Manos darba pienākumos ietilpst Eiropas Komisijas darbinieku sapulču organizēšana. Pie manis ieradās kāds Lielbritānijas Evaņģēliskās alianses pārstāvis un interesējās par manu darbu, par to, kas notiek Eiropas Komisijas mītnē Briselē. Būdama kristiete, sarunas gaitā es viņam pajautāju: - Kad jūs atvērsiet savu pārstāvniecību Briselē? Gandrīz katra organizācija taču cenšas panākt, lai Briselē viņu uzskati tiktu aizstāvēti un Komisija tos ņemtu vērā savā darbā. Kāpēc pie mums ir pārstāvētas visdažādākās reliģiskās kopienas, bet nav evaņģēlisko kristiešu pārstāvju? Tā nu viņš aizgāja domādams.

Kādi, jūsuprāt, ir kristiešu starpkonfesionālās sadarbības pozitīvie aspekti?

Ir acīmredzami, ka tā ir Dieva griba, lai kristieši būtu vienoti. Tā bija arī Kristus lūgšana, kuru varam lasīt Jāņa evaņģēlija 17.nodaļā. Ja Dieva bērni ir vienoti, tad viņi kļūst spēcīgāki. Pieaug mūsu garīgā ietekme pasaulē un Dievs patiešām vēlas, lai mēs sadarbotos visos iespējamos veidos. Bieži ir tā, ka evaņģēliskie kristieši ir sadalījušies nelielās konfesijās, neatkarīgās draudzēs un ir ierobežoti arī nacionālā ziņā. Ja mēs apvienojamies nacionālajās aliansēs un tā pievienojamies Eiropas un Pasaules aliansei, mēs spējam pārvarēt minētās robežas un kļūstam par kaut kā lielāka daļu. Lielajām konfesijām tas nav tik svarīgi, bet mazajām konfesijām un valstīs, kurās ir maz evaņģēlisko kristiešu, ir ļoti būtiski piederēt lielākai kopībai, kura apvieno miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tas sniedz iedrošinājumu un garīgu atbalstu. Tomēr dalība aliansē arī lielākām un tradicionālām evaņģēliskajām konfesijām var sniegt vairākas priekšrocības un iespējas gūt lielāku ietekmi sabiedrībā. Pirmkārt, panākot lai pēc iespējas vairāk cilvēku konkrētā valstī uzzina par to darbību, tiek iedrošināti brāļi un māsas skaitliski mazākajās draudzēs un konfesijās, un, otrkārt, iegūstot tikšanās vietu, kurā sadarboties un strādāt pie kopīgu projektu īstenošanas. Piemēram - Latvijā ir kristieši, kuri strādā medicīnā – ārsti, medicīnas māsas, zinātniski pētnieciskie darbinieki, kuri nāk no dažādām draudzēm. Būtu lietderīgi, ja ārsti no vasarsvētku un baptistu draudzēm, kā arī medicīnas māsas no luterāņu draudzēm rastu iespēju tikties, lūgt Dievu un apspriest savas problēmas un idejas.

Lūdzu, pastāstiet par savu tagadējo darbu.

Mana amata oficiālais nosaukums ir asociētā politikas, interneta satura un ticības brīvības lietu komisāre. Darba patiešām ir daudz. Būtiskākā mana darba sastāvdaļa ir sadarboties ar Eiropas Evaņģēliskajām aliansēm, palīdzēt to dalībniekiem vairāk iesaistīties darbā ar sabiedrību, kā arī praktiskos sociālos projektos, censties ietekmēt sabiedrības vērtību izpratni caur masu saziņas līdzekļiem vai ar politisku instrumentu palīdzību. Zināmā mērā var teikt, ka esmu evaņģēlisko alianšu konsultante, sniedzot padomus un norādot uz iespējamajiem darba laukiem. Es palīdzu satikties cilvēkiem, kuri vēlas saņemt palīdzību un to sniegt. Runājot par ticības brīvības jautājumiem, var teikt, ka mans darbs ir rūpēties par to, lai nacionālās evaņģēliskās alianses spētu efektīvi aizstāvēt savus dalībniekus, lai tās spētu saskatīt iespējamās problēmas nākotnē, domātu proaktīvi, kā arī spētu ietekmēt situāciju citur pasaulē, kur kristiešiem, iespējams, jāpiedzīvo daudz nopietnākas grūtības un šķēršļus. Ar situācijas ietekmēšanu es domāju ne tikai lūgšanas par konkrēto valsti un situāciju tajā, bet arī vēstuļu rakstīšanu, kampaņu veikšanu un tamlīdzīgi. Pašlaik Eiropas lielākajā daļā kristiešiem nav jāpiedzīvo nopietnas grūtības un vajāšanas, tomēr ir valstis, kurās ir zināmas problēmas ar diskrimināciju. Mans mērķis ir rūpēties un pārliecināties, lai Eiropas Savienība atbalstītu evaņģēlija izplatīšanos un ticības brīvību, nevis kavētu šos procesus.

Vai kristīgajām vērtībām ir vieta Eiropas Savienībā?

Jā, tām ir vieta Eiropas Savienībā, tomēr tas nenotiek pats no sevis. Tagad mums ir jāaizstāv savas vērtības, jo Eiropa vairs nav kristīgs kontinents un mēs dzīvojam daudzu kultūru un daudzu ticību vidē. Ir ļoti daudz pilnīgi neticīgu cilvēku. Mēs dzīvojam demokrātiskā pasaulē un idejas un vērtības kļuvušas līdzīgas tirgus precēm. Kristiešiem jāspēj droši liecināt par Dieva noteiktajām un Bībelē minētajām vērtībām – taisnīgumu un patiesību, kalpot sabiedrībai un runāt ar to nereliģiozā valodā, tā, lai neticīgie mūs saprastu. Mums ne tikai jārunā pār noteiktām vērtībām, bet arī jāapliecina tās mūsu dzīvē. Piemēram – nav nozīmes uzstāties pret abortiem, ja kristieši neko nedara, lai, piemēram, atbalstītu jaunās māmiņas, kuras pagaidām tikai domā par aborta izdarīšanu, jo viņas saprot, ka neviens viņām nepalīdzēs bērna audzināšanā. Kristiešiem ir morālas tiesības paust kādu nostāju tad, ja viņi ir gatavi nekavējoties sniegt padomu un praktisku palīdzību. Tas ir tikai viens piemērs un līdzīgu situāciju ir daudz.

Vai vēlaties, lai pastāstu par to, ko Eiropas Savienība domā par kristīgajām vērtībām? Ziniet, Briselē, ES iestādēs un arī Eiropas valdībā ir daudz kristiešu un cilvēku, kuri pieturas pie kristīgiem uzskatiem, taču netrūkst arī oponentu – šie cilvēki iebilst ne tikai pret kristietību vai kādu citu reliģiju, viņi ir dedzīgi sekulārā humānisma aizstāvji – cilvēks ir gudrs, cilvēks pats spēj atrisināt savas problēmas un reliģijai var būt vieta vienīgi privātajā dzīvē. Viņi uzskata, ka reliģijas iesaistīšana sabiedriskajā dzīvē rada vienīgi problēmas. Šobrīd šie jautājumi tiek ļoti plaši apspriesti, jo Eiropas Savienība domā par to, kāda būs vienotās Eiropas konstitūcija. Notiek karstas diskusijas, vai konstitūcijā būtu jāpiemin Dievs un kristīgās vērtības. Pagaidām ne viens, ne otrs konstitūcijas “melnrakstā” nav iekļauts. Redzēsim, ar ko viss beigsies.

Tiekoties ar Latvijas Evaņģēliskās alianses pārstāvjiem, Jūs runājāt par kristiešu sociālo un politisko ietekmi valstī un sabiedrībā. Kā tā izpaužas? Vai varat minēt kādu piemēru?

Mēs varam ietekmēt sabiedrību ļoti daudzos veidos. Esmu pārliecināta, ka kristietībai noteikti ir vieta ikvienā dzīves jomā, arī sabiedriskajā. Mums jābūt radikāliem kristiešiem ikvienā dzīves jomā – mūsu pārliecībai jāizpaužas mūsu rīcībā, mūsu lēmumos, tajā, kā mēs saimniekojam, kā audzinām bērnus, kā satiekam ar kaimiņiem un darba kolēģiem, kā veidojam savu karjeru, kā balsojam vēlēšanās, kā lietojam naudu... Jo mums ir lielākas izvēles iespējas, jo lielāka ir mūsu atbildība Dieva priekšā. Mums jālūdz Dievam padoms un Viņš mums to dos. Viņa gaisma atspīdēs bagātīgi un es ceru, ka mūsu neticīgie kaimiņi un draugi arī spēs saskatīt, ka esam citādāki.

Ir jāiesaistās dialogā ar nekristīgo sabiedrību par mūsu vērtībām. Mēs dzīvojam savas dzīves ne tikai sev un saviem bērniem vien – pasaulē ir tik daudz iespēju sniegt praktisku palīdzību. Piemēram, strādājot ar dažādās grūtībās nonākušiem neticīgiem bērniem un jauniešiem. Reizēm viņiem ir nepieciešams materiāls atbalsts, reizēm – medicīniska palīdzība. Mums jāpiedāvā palīdzība cilvēkiem, kuri ieņem atbildīgus amatus – juristiem, biznesa cilvēkiem, izglītības un zinātnes darbiniekiem, pašvaldību pārstāvjiem, parlamenta deputātiem... Iespēju sēt Dieva gaismu patiešām ir ļoti daudz un tieši to tas arī nozīmē – mums jāpalīdz Dieva gaismai iespīdēt visur. Vēlreiz īsumā – praktiska sociālā palīdzība, dzīve kā uzskatāms mūsu pārliecības apliecinājums. Jā, atsevišķiem cilvēkiem šī atbildība ir lielāka, jo viņu darbs un rīcība ir redzama lielai sabiedrības daļai.

Intervija ar Eiropas Evaņģēliskās alianses pārstāvi Eiropas Padomē Džūliju Doksātu-Purseru