2004. gada janvārī Rīgā pirmo reizi notika organizācijas „First Step Forum” (Pirmā Soļa Forums) gada sanāksme. Šajā organizācijā ir apvienojušies kristieši no vairākām valstīm, kas darbojas dažādos valdības līmeņos – vēstnieki, parlamenta pārstāvji, eksperti reliģiskās brīvības jautājumos un mēdiju pārstāvji. „First Step Forum” (FSF) pārstāvjiem Rīgā bija tikšanās ar Saeimas deputātiem un kristīgo konfesiju vadītājiem, pusdienas ar valdības pārstāvjiem, kā arī tikšanās ar mēdiju pārstāvjiem.

FSF ietilpst Pasaules Evaņģēliskajā aliansē. Šī organizācija ir jauna iniciatīva reliģisko un cilvēktiesību pārkāpumu pārraudzīšanai visā pasaulē. Foruma nosaukums radies no ķīniešu sakāmvārda: „10 000 jūdžu garš ceļojums sākas ar vienu soli”. FSF mērķis ir pievērst uzmanību potenciālajām problēmām, pirms tās kļūst par liela mēroga notikumiem.

FSF sekretariāti atrodas ASV, Ņujorkā, kur to vada Slavis Pašovkis (Slavi Pachovski), bijušais Bulgārijas vēstnieks ANO; un Somijā, kur tā vadītājs ir FSF izpilddirektors Johans Kandelins (Johan Candelin).

- Jūs esat no dažādām valstīm un dažādu profesiju pārstāvji. Kā viens otru atradāt, un kā norit jūsu kopdarbs?

Johans Kandelins: Tas ir brīnums, ka mēs viens otru esam atraduši. Ikviens, kuru es aicināju kļūt par „First Step Forum” biedru, teica – jā. Pirmo reizi mēs satikāmies 2002. gadā Berlīnē. Tā sākās mūsu kopdarbs. Pagājušajā gadā satikāmies Vašingtonā, šogad Rīgā. Ceram, ka nākamajā gadā varēsim tikties Vatikānā. Mūsu grupā ir 12 cilvēku, šķiet, ka tas ir labs skaitlis – skatoties vēsturē, 12 cilvēki daudzreiz ir sasnieguši lielas lietas.

Katru nedēļu es sūtu atskaiti par to, kas nedēļas laikā paveikts. Galvenokārt mūsu sazināšanās notiek ar e-pasta palīdzību. Ja kādam dalībniekam ir kāda ideja, tad pārējiem grupas locekļiem 24 stundu laikā par to ir jāizsaka savs viedoklis. Priekšsēdētājiem ir pēdējais vārds, lai pateiktu, vai mēs to darām, vai nē.

- Kādēļ jūs fokusējaties tieši uz reliģisko brīvību?

Man liekas, ka reliģiskā brīvība ir kā māte visām citām brīvībām. Cilvēkam pats būtiskākais jautājums ir - kādēļ es eksistēju? Reliģija sniedz atbildi uz šo jautājumu. Pati dziļākā brīvība, kāda vien var būt, ir mūsu sirdī, un tā ir saistīta ar citām brīvībām – brīvību runāt, satikties, ceļot utt.

- Cik cilvēku šobrīd pasaulē tiek vajāti savas reliģiskās pārliecības dēļ?

Vārds „vajāt” ir sarežģīts, jo ir dažādi viedokļi par to, kad cilvēks tiek vajāts. Ir vismaz 200 miljonu kristiešu, kuri nevar baudīt pilnvērtīgas cilvēku tiesības atbilstoši ANO cilvēktiesību deklarācijai. Ņemot vērā, ka gandrīz visas pasaules valstis šo deklarāciju ir parakstījušas, mums ir vienota izpratne par šo jēdzienu. Saskaņā ar šo deklarāciju cilvēks bez problēmām var izvēlēties jebkuru reliģiju, atstāt to un pievienoties citai, iegādāties attiecīgās reliģijas rakstus un runāt ar citiem cilvēkiem par to, kam viņš tic. Tās ir pamatlietas, kas ir ierakstītas cilvēktiesību deklarācijā.

- Kā jūs reāli varat palīdzēt cilvēkiem, kuru tiesības, atbilstoši cilvēktiesību deklarācijai par reliģisko brīvību, netiek ievērotas?

Ļoti dažādos veidos. Mēs varam kontaktēties ar viņu valdību. Apsēdināt pie viena galda cilvēkus, kurus vajā un valdības pārstāvjus. Pacelt šo jautājumu ANO. Izmantot mūsu mēdiju tīklu visā pasaulē. Izejot no situācijas, mēs varam izmantot visatbilstošākos līdzekļus. Mūsu centieni ir palīdzēt valdībai, nevis to kritizēt. Mēs, piemēram, vēlamies viņus sakontaktēt ar biznesa cilvēkiem. Mēs sakām: „Gribam palīdzēt jūsu valstij šajā lietā un ceram, ka jūsu valsts no tā gūs labumu”. Ja valdības pārstāvji saprot, ka esam viņu draugi, tad viņi mūs uzklausa. Tas nozīmē, ka pirms tam ir jāpaveic liels darbs.

- Un ja tomēr neizdodas atrast kopēju valodu ar kādu valdību...?

Mēs vienmēr varam atrast kontaktu. Mūsu rindās ir divi Eiropas parlamenta pārstāvji. Viņi var sazvanīt un uzaicināt uz tikšanos attiecīgās valsts vēstniekus. Ar dažām valstīm tiešām ir ļoti grūti strādāt kā, piemēram, Ziemeļkoreja, bet tie ir izņēmumi.

- Interesanti, ka parasti runā par kristiešu vajāšanām, nevis, piemēram, par hinduistu vai budistu. Ar ko tas izskaidrojams?

Kristieši ir lielākā cilvēku grupa pasaulē, kurus vajā viņu ticības dēļ, īpaši evaņģēliskos kristiešus. Iemesls ir tāds, ka viņi savu misiju saskata evaņģēlija izplatīšanā, sludināšanā un jaunu draudžu veidošanā. Pēdējo desmit gadu laikā ir izveidotas vairāk nekā viens miljons draudžu, pārsvarā Ķīnā, arī Pakistānā un Indonēzijā. Secinājums ir ļoti dīvains – jo vairāk problēmu ir kādai baznīcai, jo ātrāk tā aug; un - jo vieglāk tai klājas, kā, piemēram, Rietumeiropā, jo vairāk baznīca ir tendēta uz aizmigšanu.

- Vai kristiešu vajāšanas nākotnē ies mazumā vai pieaugs?

Man šķiet, ka vienmēr būs vajāšanas. Baznīca turpina augt – katru dienu tai pievienojas 70 000 cilvēku, un puse no viņiem ir komunistiskajā Ķīnā. Interesants ir fakts, ka vajātā baznīca nebaidās no vajāšanām, jo tās ir daļa no sekošanas Jēzum. Ir dzirdēts sakām, ka labākā Bībeles skola ir cietumā. Kad es jautāju: „Par ko mēs varam lūgt? viņi atbild: „lūdziet, lai mēs varam sludināt Jēzu tiem, kas mūs vajā.”

- Jūs dodaties uz valstīm, kur saskatāt problēmas. Kas pievērsa jūsu uzmanību Latvijai?

Pasaulē ir 123 nacionālās alianses, un no šīm aliansēm Latvijas Evaņģēliskajai aliansei ir vislabākā komunikācija ar parlamentu. Jūs varētu daudz palīdzēt tām valstīm, kas no totalitārisma sistēmas iet uz demokrātiju, jo jūsu pieredze vēl ir svaiga. Manuprāt jūs varētu aicināt kristiešus no visiem Eiropas parlamentiem un partijām uz konferenci Latvijā, jo esat vienīgā valsts Eiropā, kas varētu uzrakstīt kopīgu ielūgumu uz šādu tikšanos gan no dažādu konfesiju bīskapiem, parlamenta pārstāvjiem un arī no bijušā valsts prezidenta.

Es domāju, ka Latvijai varētu būt arī liela loma konfliktu risināšanā pasaulē, jo jūsu valsts nekad nav apdraudējusi citas valstis. Jūs zināt un saprotat, ko nozīmē dzīvot zem kāda diktatūras. Jums ir funkcionējoša demokrātija.

- Kāda jūsuprāt ir Latvijas Evaņģēliskās alianses perspektīva?

Pirmkārt, tā būtu vienotības veicināšana starp konfesijām. Otrkārt, aliansei ir jābūt vīzijām un saistošiem projektiem, lai draudzes un kristīgās organizācijas vēlētos tajos piedalīties, saprotot, ka atsevišķi tādus projektus tās nevar realizēt. Latvijas Evaņģēliskā alianse varētu sakontaktēt alianses locekļus ar Eiropas un Pasaules Evaņģēliskajām aliansēm, lai perspektīvā redzētu, cik liela ir globālā baznīca. Tas ir ļoti iedvesmojoši. Vienotība nenozīmē, ka ir jāpiekrīt visam. Vienotība rodas no respekta un mīlestības attieksmes. Es nepiekrītu savam brālim un neatbalstu visu, ko viņš dara, bet es viņu mīlu, jo viņš ir mans brālis. Man šķiet, ka tieši šī attieksme ir jākultivē un jāveicina.