2004. gada janvāris/februāris

Mēs – Enoks, Antra, Asnāte Anna un Henriete Veronika – pateicamies Dievam, ka Viņš mūs ir vadījis un sargājis līdz šejienei – Ukarumpai Papua-Jaungvinejā.

Mūsu ceļojums iesākās pagājušā gada augusta nogalē, kad devāmies uz Angliju, lai kopā ar citiem kristiešiem no divpadsmit dažādām valstīm četrus mēnešus studētu fonētiku un gramatikas principus valodām, kuras nepieder indoeiropiešu valodu grupai, kā arī apgūtu dažādu kultūru atšķirības. Iesākums nebija viegls, īpaši bērniem – neraugoties uz minimālajām angļu valodas zināšanām, mūsu desmit gadus vecajai meitai Asnātei bija jāuzsāk mācības vietējā mazpilsētas skolā, savukārt mazulītei Henrietei lielus pārdzīvojumus sagādāja bērnudārzs – visapkārt sveši cilvēki, kas runā nesaprotamā valodā. Kaut arī reizēm sarežģīts, kopumā tas ir bijis Dieva svētībām bagāts sagatavošanās laiks:

• necerēti ātri, tikai mēneša laikā, Enoks saņēma darba atļauju, kas bija nepieciešama, lai varētu uzsākt vīzu kartošanas procedūru Papua-Jaungvinejas pārstāvniecībā Londonā;

• pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas vīzas saņēmām 2 darbdienu laikā;

• mūsu personīgās mantas, kuras pirms došanās uz Angliju nosūtījām ar kuģi uz Papua-Jaungvineju, decembra sākumā laimīgi nonāca galamērķī, izpaliekot pat ierastajām muitas problēmām.

2004. gada 11. janvārī, svētdienas rītā, atstājām Angliju, lai dotos uz Papua-Jaungvineju. Pēc nepilnu četrpadsmit stundu lidojuma nonācām Singapūrā – skaistā, bet karstā un mitrā pilsētā, kur bija jau sācies pirmdienas rīts (Anglijai ar Singapūru ir 8 stundu laika starpība). Bijām Dievam ļoti pateicīgi, ka starp mūsu Anglijas kursa biedriem bija arī meitene no Singapūras, kuras mājā tagad varējām nedaudz atpūsties pirms tālākā reisa uz Portmoresbiju, Papua-Jaungvinejas galvaspilsētu, kas bija paredzēts tikai vēlu vakarā. Visbeidzot, vēl pēc astoņu stundu lidojuma, 13. janvāra rītā sasniedzām Papua-Jaungvineju. Taču ar to mūsu ceļojums vēl nebija galā. Pēc patīkamas diendusas un tai sekojoša naktsmiera kristīgā viesu namā “Mapanga” nākamajā rītā ar vietējo avioreisu devāmies tālāk uz Goroku, lielāko pilsētu Austrumu kalnienē, kur ir izvietota arī Ukarumpa. Gorokā mūs sagaidīja SIL (Summer Institute of Linguistics) darbinieki, kuri bija noorganizējuši tālāko transportu (Portmoresbijā mums pievienojās arī korejiešu pāris no ASV): vīriem – automašīnu; sievietēm, bērniem un ceļa somām – mazo SIL lidmašīnu. Lai arī attālums no Gorokas līdz Ukarumpai nav liels (apmēram 2 stundu brauciens ar automašīnu), drošības apsvērumu dēļ bieži tiek izmantotas lidmašīnas, jo uz līkumainā kalnu ceļa mēdz būt bruņoti laupītāji. Šoreiz nebija nekādu starpgadījumu, un tā 14. janvāra pievakarē mēs visi četri visbeidzot veiksmīgi nokļuvām Ukarumpā.

Ukarumpa atrodas 1700 metrus virs jūras līmeņa un ir pasaulē lielākais misijas centrs. Šeit dzīvo un strādā ap 1000 cilvēku no apmēram septiņpadsmit valstīm, kuru ērtībām un vajadzībām ir uzbūvēta gan vidusskola, gan medicīnas centrs, gan veikals.

Klimats kalnos ir ļoti mainīgs – no +30 (un vairāk) grādiem dienā līdz reizēm tikai +10 grādiem naktī un no rīta. Šobrīd, kad ir lietus sezona, pērkona negaiss un spēcīgs lietus pēcpusdienā jau ir pierasta lieta. Šeit, Ukarumpā, praktiski nepastāv risks saslimt ar malāriju.

Pamazām iedzīvojamies jaunajos apstākļos. 28. janvārī Asnātei atkal sākās skolas gaitas. Mēs esam ļoti pateicīgi Dievam, ka mācības Anglijā ir devušas cerēto rezultātu – mūsu vecākā meita bez problēmām izturēja testu startam 5. klasē Ukarumpas Internacionālajā skolā. Mazā Henriete, kas nu jau ir pusotru gadu veca, kļuvusi par ļoti sabiedrisku būtni un to, ka cilvēki visapkārt runā svešā valodā, tagad uztver kā pašsaprotamu lietu. Esam tikušies ar misijas vadītājiem un pārrunājuši iespējas, kā mums visefektīvāk iesaistīties kopējā darbā.

Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir sagatavoties Klusā okeāna reģiona iepazīšanas kursiem jeb POC (Pacific Orientation Course), kuri sāksies 11. februārī un ilgs līdz maija beigām. Pirms vairākiem gadiem šādus kursus sauca par “Džungļu nometni”. Nometnes vieta atrodas gandrīz okeāna krastā, netālu no Madangas – vienas no skaistākajām Papua-Jaungvinejas pilsētām. Tomēr ir diezgan būtiskas klimatiskās atšķirības salīdzinājumā ar Ukarumpu – mitrs karstums visu diennakti. Kursu apmācībā ir divi posmi: pirmajās 9 nedēļās ir iecerēts apgūt vietējo tirdzniecības valodu Tok Pisin, tradīcijas, kultūru un prasmi dzīvot primitīvā ciematā. Pēc tam piecas nedēļas dzīvosim kādā no vietējiem ciematiem. Šādu kursu apmeklējums ir obligāta prasība ikvienam, kurš uzsāk misijas darbu. Tā kā interneta sakari kursu laikā būs diezgan minimāli, iespējams, ka nākamās ziņas no mums saņemsiet jūnijā.

– Vēlamies kopīgi ar jums pateikties Dievam, ka Viņš vienmēr, kaut arī (cilvēcīgi spriežot) pēdējā brīdī, ir atrisinājis mūsu finansiālās problēmas. Mēs īpaši pateicamies par sargāšanu un veiksmi ceļojuma laikā no Anglijas uz Papua-Jaungvineju, jo mums nekur nebija nekādu problēmu nedz ar muitu, nedz bagāžas svaru.

– Esiet kopā ar mums un lūdziet, lai Dievs mums dod veselību un izturību POC laikā, jo Madangas reģions ir izteikta malārijas zona. Palieciet aizlūgšanās par mūsu bērniem, kuriem tās būs atkal jaunas pārmaiņas, īpaši klimata, skolas/bērnudārza ziņā. Lūdziet, lai Dievs dod mums gudrību un sapratni apgūt visas nepieciešamās iemaņas un palīdz saglabāt stipru paļāvību uz Viņu ikvienā situācijā.

Pateicībā par jūsu aizlūgšanām un
atbalstu un Dieva svētību vēlot,
Neilandu ģimene

___________________________

Mūsu adrese Ukarumpā:
Antra, Enoks Neilands
SIL P.O. Box 35
Ukarumpa EHP 444
PAPUA NEW GUINEA
e-pasts: e-a.neilands@sil.org.pg

Jūsu iespēja ziedot:
Latvijas Evaņģēliskā alianse
Reģ. Nr. 000807105
Hansabanka, HABALV22
Konts: 551 004 210 895
ar norādi – “E. Neilanda atbalsta fonds”